20. oktobrī Talsu Rotary kluba biedri ar milzīgu pateicību un sirsnību sagaidīja Vācijas Kiel-Düsternbrookkluba biedru Henningu Krāmeru (Henning Kramer), kurš uz Latviju, tai skaitā uz Talsiem, bija apņēmies nogādāt vairāku Ziemeļvācijas Rotary apgabala klubu sūtītu dāvinājumu mūsu novadā mītošajiem Ukrainas kara bēgļiem. Paldies arī Inesei Priedniecei no Rīgas Rotary kluba par palīdzības koordinēšanu Latvijā, kā arī Tīnai Priedniecei par atbalstu Krāmera kungam un ieceres īstenošanu mūsu pusē.
Vācijas Sarkanā krusta furgonā uz Latviju tika atgādātas saimniecības preces, virtuves piederumi, higiēnas preces, apģērbs, segas, gultasveļa, rotaļlietas, izzinošas spēles dažāda vecuma bērniem, kā arī ērti uzglabājami pārtikas produkti ar ilgāku realizācijas termiņu.
Krāmera kungs bija ļoti iepriecināts būt Latvijā, arī mūsu skaistajā deviņu pakalnu pilsētā – Talsos. Pēc ilgā un gana nogurdinošā brauciena nerimstoša bija viņa interese par Talsu vēsturi, stāstiem par pilsētas iedzīvotājiem. Krāmera kungs tika iepazīstināts ar Kurzemes “pērles” skaistākajām un mums pašiem īpašām vietām: vecpilsētu, Talsu ezera promenādi, Talsu muzeju, Radošo sētu, Baznīckalnu. Kungs ar neviltotu interesi noklausījās stāstu par mācītāju Amendu un pasaules slavu ieguvušo komponistu Ludvigu van Bēthovenu. Krāmera kungs viesojās arī ģimeņu centrā “Brīnumiņš”, kur tā vadītāja Agnese pastāstīja par centra vēsturi, sniegtajiem pakalpojumiem un projektiem, kurus nebūtu bijis iespējams realizēt bez Rotary klubu biedru iesaistes.
Vārdos neaprakstāms bija sirds siltums un pateicība, ar kādu ukraiņu ģimenes sagaidīja Talsu rotariešus. Viesmīlība, esot tālu prom no mājām, tika apliecināta, mūs visus cienājot ar kādas ģimenes vecmāmiņas tikko ceptu pīrāgu, galdu servējot ar kūpošām smaržīgas tējas tasēm. Vakara gaitā tuvāk varējām iepazīt viens otru tuvāk un kavēties sirsnīgās sarunās, tika pavadīts sirsnīgās sarunās, jāatzīst, neiztikām arī bez aizkustinājuma asarām. Katras ģimenes stāsti par pieredzi, tradīcijām un dzīvi Ukrainā līdz karam bija ļoti atšķirīgi. Taču šobrīd viens no pieredzes stāstiem noteikti ir stāsts par cilvēku nesavtību palīdzot, par Latviju un par to, cik ļoti svešumā pietrūkst Dzimtenes.